Iepriekš esmu tik daudz komentējis vēlēšanas, kurās balotējušies citi. Esmu analizējis citus, arī konsultējis un palīdzējis citiem. Tagad es gribu pats būt tur iekšā, pats par sevi cīnīties! Pietiek uz to visu noraudzīties no malas!
Un nav tā, kā to virspusēji atainoja vietējais medijs ZZ.lv 2013.gada 15.aprīļa publikācijā "Rozenvalds kandidēs uz Jelgavas Domi «Reģionu alianses» sarakstā". Jā, tā ir taisnība, ka man pašam balotēšanās pieredzes vēl nav. Taču ne jau jaunās pieredzes vai sevis skološaas nolūkā nolēmu balotēties. Vēlēšanas taču ir pārāk nopietna lieta, lai to savtīgi izmatotu kā pieredzes skolu vai nenopietnu aizraušanos.
Konsultējot un analizējot citus, man vienmēr ir gribējis redzēt vēl labāku galarezultātu, vienmēr ir gribējies to paziņojumu, komentāru pateikt vēl savlaicīgām, vēl precīzāk, vēl saprotamāk. Tagad par veiksmēm un neveiksmēm varēšu vainot vien pats sevi.
Man šis nebija pēkšņs lēmums. To, ka gribu balotēties pats, ne tikai palīdzēt citiem, sevī briedināju jau ilgi. Jo citādi tā neloģiski sanāk, ka it kā vēlos kaut ko mainīt, piedāvāt, taču pats vienmēr malā, vienmēr ārpus vainas un arī atbildības. Tagad pats!
Tur ārpusē ir tik viegli - dot padomos, kā būtu labāk, kā vairāk tērēt naudu, kā labāk paveikt ieplānoto, kā izplānot pareizi. Tad allaž visi tie pretargumenti, kāpēc neiet pie vēlētājiem, kāpēc neorganizē komunikāciju ar viņiem, liekas kā slinkuma un nevarības atrunas. Tagad sevi jāuzmundrina, jāanalizē, jākonsultē pašam. Un jau tagad zinu, ka tas būs grūti, bet es to gribu, un domāju, ka arī varu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru