2013/05/23

Par Jelgavas pilsētas svētkiem rakstīju jau 2010.gadā

2010.gada maijā, būdams žurnāla un portāla "Jelgavnieki.lv" izdevējs, uzrakstīju komentāru par to, kāpēc redakcijā pieņēmām lēmumu informatīvi neatbalstīt ikgadējos Jelgavas pilsētas svētkus. Šodien šo komentāru pārlasīju vēlreiz. Saprotu, ka aizvadītājos trijos gados nekas nav mainījies, un rakstītais arī šodien ir aktuāls, tāpēc nolēmu to šeit pārpublicēt.
  
Skatīt 2010.gada 29.maija publikāciju portālā "Jelgavnieki.lv":
http://jelgavniekiem.lv/?act=10&art=16953

Izvērtējot Jelgavas pilsētas svētku programmu, īpašu uzmanību pievēršot ne tikai ieplānotajiem pasākumiem, bet arī to garam un sūtībai, «Jelgavnieki.lv» redakcijā pieņēmām lēmumu šos svētkus ar savu informatīvo pienesumu neatbalstīt.

Un nebija jau arī tā, ka kāda no Jelgavas atbildīgajām institūcijām pie mums vērsās pēc palīdzības, lai gan portāla «Jelgavnieki.lv» auditorija sasniedz 20 tūkstošus ik nedēļu. Tikmēr svētku reklāmas, tērējot pilsētas budžeta līdzekļus, tika publicētas Rīgas medijos, tādējādi norādot, ka pasākumu organizatori Jelgavas lasītāju apziņošanā nemaz nav ieinteresēti.

Īpaši divkosīgs ir šo svētku moto «Es veidoju Jelgavas vēsturi», jo tieši Jelgava ir viena no nedaudzajām pilsētām, kura ir tik ļoti sašķelta. Jau daudz esam rakstījuši, ka Latvijā un arī tepat Jelgavas novadā ir tādas pašvaldības, kur nav opozīcijas, tāpēc visi deputāti, pildot savu aicinājumu, vismaz cenšas darboties iedzīvotāju interesēs. Savukārt Jelgavas iedzīvotāji, arī deputāti un uzņēmēji, tiek šķiroti «pietuvinātajos» un «atstumtajos», tāpēc pašvaldības un iedzīvotāju interesēs nestrādā neviens – jo pirmajiem ir citas rūpes, bet otrajiem nav iespējas.

Pilsētas vadības vēlme rīkot savu izrādīšanos šādu svētku, jo īpaši gājiena un pieņemšanu veidā, jau kļūst slimīga. Ne velti par to jau ņirgājās citu pilsētu žurnālisti. Gājiens primāri tiek rīkots nevis par prieku pilsētniekiem, bet gan lai radītu dažiem pārstāvjiem iespēju no augšas paraudzīties uz pilsētas iedzīvotājiem. Gluži kā Baltkrievijā šodien un gluži kā pirms vairāk nekā 20 gadiem tepat Latvijā.

Ir pilsētas Latvijā, kur arīdzan notiek svētku gājieni, taču pilsētas vadītāji iet kopā ar saviem darbiniekiem un kolektīviem un izmanto svētkus, lai demonstrētu patiesu vienotību, nevis norādītu uz barjeru.

Starp nedaudzajiem svētku pasākumiem, programmā ir minētas vismaz trīs pieņemšanas pie Domes priekšsēdētāja, tādējādi vēl vairāk uzsverot, ka tie ir svētki nevis pilsētas iedzīvotājiem. Un kas bija tie, kas tajā pieņemšanā piedalījās? Vai tur vairākums bija Jelgavas uzņēmēji, kuru nodokļos sarūpēto nauda tur tika apēsta un izdzerta? Pats uz šīm pieņemšanām jau pāris gados netieku aicināts, jo acīmredzot, kļūdams par «Jelgavnieki.lv» īpašnieku, vairs neesmu starp pietuvinātajiem. Iepriekš tur mudžēja no domes un tās pārraudzībā esošo organizāciju vadošajiem darbiniekiem, kā arī pāris pietuvinātajiem vai perspektīvā vajadzīgiem uzņēmējiem vai organizāciju vadītājiem. Un lai mani nepārprot - man nerūp tas, ka mani tur neuzaicināja, jo šos cilvēkus varu sastapt arī citos apstākļos, un par vakariņām varu parūpēties arī pats, taču mani rūp tas, cik sīki tiek organizēta pilsētas pārvalde. Es nevaru iedomāties citu pilsētu, kur vienreiz gadā netiktu izmantota iespēja sapulcināt kopā visus, tai skaitā arī oponentus. Tāpat man grūti iedomāties, ka uz šādām pieņemšanām netiktu uzaicināti pilsētā strādājošo mediju pārstāvji, viedokļu līderi, nodokļu maksātāji u.c. Vēl vairāk tas satrauc tāpēc, ka šī brīža pilsētas vadība pēdējās vēlēšanas startēja ar lozungu «Vienoti Jelgavai!», taču, kā redzams, ikdienā nodarbojas nevis ar vienošanu, bet šķelšanu.

Svētku programmā bez pieņemšanām bija arī citi pasākumi, taču pārāk daudz bija ne tikai slēgtās pieņemšanas, bet arī maksas pasākumi, tādējādi liedzot piedalīties ikvienam pilsētniekam. Maksas pasākumi, protams var būt svētku programmā, bet kā atsevišķs pasākums gardēžiem. Šo svētku programma drīzāk bija kā maksas pasākumu kopums, ar mērķi nopelnīt, nevis lai iepriecinātu iedzīvotājus.

Nav arī skaidra šo maksas pasākumu piederība pilsētas svētkiem. Nepamet sajūta, ka visi tobrīd notiekošie pasākumi pilsētā ir savienoti kopā vienā sarakstā, to nosaucot par svētku programmu. Līdzīgi pasākumi notiek iknedēļu. Tas attiecināms uz Leļļu teātra izrādi, Mazo vokālistu konkursu «Jelgavas Cālis 2010», I.Spulles-Meieres personāla izstādes atklāšanu, Dailes un Liepājas teātra viesizrādēm, Amatu dienas pasākumiem, Ātradīšanas čempionātu, «Jundas» mācību gada noslēguma un garīgās mūzikas koncertiem, kā arī «Post Land Open Air». Un kas tad tur paliek pāri?

Taču atšķirībā no pilsētas vadības, mēs nevēlamies cilvēkus šķelt. Mēs šos pilsētas svētkus nevis nosodījām, bet gan klusi ignorējām augstāk minēto iemeslu dēļ. Mēs priecājāmies par ikvienu, kurus šie svētki iepriecināja, līdzīgi kā priecājamies par ikvienu, kurš šajā grūtajā laikā meklē un atrod iespēju svinēt un priecāties.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana