2013/05/21

Piemērot Jelgavu velobraucēju vajadzībām

Jelgavas izmēri ir ļoti piemēroti, lai pilsētā varētu ar velosipēdu brīvdienās pabraukāties. Daudzi tā arī dara. Bet lietot velosipēdu kā ikdienas transportu Jelgavā ir apgrūtinoši un pat bīstami. To saprot tikai tie, kas paši ar velosipēdu mēdz pa Jelgavu braukāt, ne tikai izrādoties reizi gadā, bet tā, pa īstam.

Šonedēļ darba pienākumi sabiedrisko attiecību jomā lika man nedaudz iedziļināties velotūrisma specifikā. Biju apņemies uzrakstīt preses relīzi pēc Vidzemes tūrisma asociācijas pasūtījuma. Lūk tā ir: 

Rakstot par velotūrisma iespējām cituviet, aizdomājos arī par to, kādas ir velobraucēju iespējas, ērtības un problēmas Jelgavā. Izklāstīšu vien savu pieredzi. Vēl nesolīšu risinājumus, vien parādīšu interesentiem, ka šīs problēmas satrauc arī mani. 

Jā, pilsētas centrā ir ierīkots velo celiņš, var pārbraukt pār Lielupes tiltu un nedaudz arī pirms vai pēc tā. Kā un cik droši ir braukt cituviet? Runa nav par īpaši aprīkotiem veloceliņiem, jo arī es izprotu, ka to visur nebūs nekad, arī visbagātākajās pilsētās. Runa ir par braukšanu ielas malā, bet tas ne vienmēr iespējams dēļ bedrēm. Braukt ir ļoti bīstami! Braucot mērenā ātrumā un pēkšņi ieraugot priekšā bedri, notekcauruli vai slikti pieguļošu kanalizācijas lūkas vāku, nav jau citas iespējas, kā vienīgi raut stūri pa kreisi. Tā ir nācies iebraukt teju vai ceļa vidū, kur dažkārt mēdz braukt arī mašīnas. Paprovējiet paši pabraukt pa Garozas vai Aviācijas ielu!

Daudzas Jelgavas ielas ir arī salīdzinoši ļoti šauras, tad vienlaicīgi izmainīties velobraucējam un divām pretim braucošām mašīnām ir ļoti grūti, bet jo īpaši bīstami tas ir velobraucējam. Tur gan prasītos veloceliņi vai arī velobraucējiem piemēroti trotuāri.

Ļoti gribētu no rītiem ar velosipēdu aizbraukt līdz tuvējai Cukurfabrikas stacijai, tur atstāt velosipēdu, lai tālāk uz Rīgu dotos ar vilcienu. Šobrīd šādas iespējas nav. Neesmu manījis pārgalvjus, kuri savu velosipēdu atstātu nepieskatītu stacijas tuvumā. Tad nu nākas uz staciju braukt ar automašīnu un tur to atstāt, tādējādi aizņemot vienu no stāvvietām, tērējot naudu degvielai un piesārņojot gaisu.

Vēlā pavasarī un agrā rudeni daudz velosipēdus esmu redzējis pie Jelgavas skolām, taču tur ir nevis organizētas novietnes, bet velosipēdi ir haotiski pieslēgti pie tuvējām laternām vai sporta laukuma nožogojuma. Tas liecina par skolas, izglītības pārvaldes un pašvaldības attieksmi. Mans dēls arī tāpat savu riteni kaut kur piesien, bet kad viņš piesakās, ka nu ir beigušās stundas skolā, tad sākas mans satraukums par to, kā viņam sokas mājupceļš ar velosipēdu pa Jelgavas ielām.

Vasarā esmu ar riteni braucis uz LLU. Jelgavas pils pagalmā ir Swedbank sponsorēts velosipēdu novietošanas statīvs. Labi, ka ir vismaz tāds, taču dīvaini, ka tik lielai ēkai pietiek ar tik mazu statīvu. Kāpēc ar velosipēdiem nebrauc studenti, pasniedzēji un administrācijas darbinieki? Varbūt tāpat kā es, baidās braukt pa šādiem ceļiem? Un nepietiek ar to vien, ka var novietot velosipēdu maršruta galapunktā. Tikpat svarīgi, lai velosipēdu var novietot dzīvesvietā, kā arī pa ceļam, tai skaitā veikalos, kafe, iestādēs. 

Un kādas ir veikalnieku, kafe un iestāžu tradīcijas velo braucēju apkalpošanā Jelgavā? Jā, esmu redzējis un arī izmantojis velosipēdu novietošanas iespējas pie lielajiem iepirkšanās centriem. Tomēr nemana, ka šīs novietnes atrastos novērošanas kameru redzes lokā, lai gan cituviet šajos centros šādu kameru ir tik daudz. Labi, paldies lielveikaliem, ka vismaz ir kur riteni pieslēgt. Bet ne visur ir šāda iespēja. 

Velosipēdu novietošanas iespējai jābūt pie visām pašvaldības finansētām iestādēm, tai skaitā arī izglītības, kultūras, sporta un atpūtas! Ja pašvaldība ar savu pieredzi rādīs labo piemēru, tad tam masveidā būs spiesti sekot un piemēroties arī privātie.

Savulaik biju Kuldīgā. Tur pašvaldībai, sadarbībā ar Holandes pašvaldībām un fondiem, ir īpašs projekts. Pilsētā ir ļoti ērta un arī lēta velosipēdu noma, ir arī ērta velosipēdu apkope. Jelgavā šī industrija nīkoļo, jo nav villmes.

Šogad jau astoto reizi Jelgavas tēla spodrinātāji pompozi rīkos velobraucienu, kurš vēl nesen, kad nebija partijas ar šādu nosaukumu, tika skaļi dēvēts par Vienotības velobraucienu, bet šogad tas tiek dēvēts vien par Jelgavas 8.velobraucienu. Smieklīgi bija ar to vienotību toreiz, un vēl smieklīgāk tagad. Bet vēl smagāk ir klausīties un lasīt pašvaldības pašapmierinātos tekstus par to, cik velosipēds ir iecienīts Jelgavā, taču neredzēt pašvaldības darbus, kas tiem vārdiem sekotu.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana